Pret nierakmeņiem iesaka lietot dzērienu, kas gatavots no žāvētām ābolu miziņām, bet galvas smadzeņu šūnu darbības uzlabošanai vēlams pagatavot maisījumu, kas sastāv no 300 g rīvētu ābolu, 2 ēdamkarotēm citronu sulas un tāda paša daudzuma riekstu un medus. Āboliem piemīt ne tikai teicamas garšas, bet arī ļoti plašas dziednieciskas īpašības: tie paaugstina imunitāti, stiprina sirds-asinsvadu sistēmu, stabilizē cukura un holesterīna līmeni asinīs, attīra zarnu traktu, palīdz aizsargāties pret infekcijām.
Speciālisti apgalvo, ka cilvēks par ābeli kā kultūraugu sācis rūpēties jau pirms vairāk nekā 5000 gadu – neolīta laikmetā. Par ābeles dzimteni tiek uzskatīta Centrālā Āzija, no kurienes tā arī izplatījusies visā pasaulē.
Mūsdienās ir milzum daudz dažādu ābolu šķirņu, taču neatkarīgi no piederības tai vai citai šķirnei tiem visiem piemīt unikālas īpašības. Tajos ir ļoti daudz šķiedrvielu, vitamīnu, vērtīgo cukuru (galvenokārt fruktoze), organismam nepieciešamās minerālvielas, piemēram, dzelzs, kalcijs, varš, mangāns. No organiskajām vielām āboli satur ābolskābi, vīnskābi un citronskābi, kas savienojumā ar miecvielām nomāc iespējamos rūgšanas procesus zarnu traktā, stabilizē tā floru un noregulē darbību. Šo īpašību dēļ āboli ir neaizstājams produkts gados vecāku cilvēku ēdienkartē.
ĀBOLI SIRDIJ UN KUŅĢIM
No āboliem var pagatavot daudz dažādu garšīgu ēdienu, vārīt ievārījumu, kompotu un ķīseli, izmantot pildījumam pīrāgos un pankūkās. Taču jāņem vērā – karsējot (piemēram, cepot cepeškrāsnī), tiek zaudēts līdz pat 70% ābolos esošais C vitamīns. Tāpēc veselībai vērtīgāk tos ēst svaigus vai arī dzert svaigi spiestu sulu.
Austrumu medicīnā kopš seniem laikiem ābolus augstu vērtē vēl tāpēc, ka tie “dod spēku sirdij un kuņģim”, kā arī “neļauj bērniem kļūt par vārguļiem”. Arī mūsdienu medicīna ābolus izmanto ārstnieciskajā uzturā dažādu sirdsslimību, akūtu un hronisku kolītu gadījumā. No rīta tukšā dūšā apēdot vismaz divus ābolus, problēmas ar gremošanu nebūs. Vienlaikus nekad nenāksies saskarties arī ar tādām plaši izplatītām parādībām kā uztūkumi un aizcietējumi.
Galvas smadzeņu šūnu barošanai laiku pa laikam uzturā ieteicams lietot maisījumu, kas pagatavots no rīvētiem āboliem, citronu sulas, riekstiem un medus. Šā maisījuma pagatavošanai nepieciešams 300 g rīvētu ābolu, 2 ēdamkarotes citrona sulas, tikpat medus un jebkuri sasmalcināti rieksti.
Āboli, ja tos lieto regulāri katru dienu, palīdz organismā saglabāt nepieciešamo olbaltumu un ogļhidrātu maiņas līdzsvaru, kā arī būtiski ietekmē ādas stāvokli. Pēc daudzus gadus ilgiem pētījumiem stomatologi secinājuši, ka āboli teicami tīra zobus: tos košļājot, tiek likvidēts aptuveni 96% mutes dobumā esošo baktēriju.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!